Sapņi

325No A.Palkavnieka intervijas par sapņiem.
Sapņi, sapņi, sapnīši. Intervijā uzzināsiet daudzveidīgu informāciju par un ap sapņiem un sapņošanu miegā.

Kas ir sapņi? Kāpēc mums tie ir nepieciešami? (Kādi ir sapņu veidi? Ko mums dod katrs no tiem?) Ja gribat akadēmisku definīciju, tad sapņi ir tēlu, jūtu, sajūtu un domu virknējums noteiktu miega periodu laikā. Biežāk sapnī ir vizuāli tēli, retāk audiāli signāli – skaņas, trokšņi, balsis. Sapņotājs redz, izjūt, viņā rodas domas un jūtas un parasti viņš līdzdarbojas sapnī. Neviens īsti nezina, kas ir sapnis, kā tas rodas, kāda tam jēga – līdzīgi, kā neviens nezina, kas ir psihe (dvēsele) – šodien ir smalki izpētītas smadzeņu struktūras līdz pat molekulāram līmenim, smadzeņu šūnu mijiedarbība; ir zināms daudz par psihes procesiem, tās darbību, tāpat ir radītas daudzveidīgas bioloģiskas, ķīmiskas un psiholoģiskas metodes, ar kurām var efektīvi iedarboties uz psihi ( resp., uz emocijām, domāšanu, uzvedību, izjūtām, iztēli, gribu). Mēs varam aprakstīt psihes darbību, tomēr īsti nezinām, kas ir psihe. Sapņi ir viens no īpatnējiem psihes darbības fenomeniem, nedaudz mistiskiem un tā ir laba augsne dažādām spekulācijām. Vairums pētnieku uzskata, ka sapņiem ir nozīme dienā saņemtās informācijas pārstrādē. Ikdienā mēs saņemam daudz stimulu – audiālu, vizuālu, ideatoru (domas), kinestētisku (kustība), arī garšas, ožas un taktīlus stimulus. Daļu no tiem mēs apzināmies, taču vairums  uztvertais paliek neapzināts. Sapnī smadzenes intensīvi darbojas, lai saņemto informāciju sakārtotu, strukturētu, saskaņotu ar cilvēka līdzšinējo pieredzi un priekšstatu sistēmu, lieko un nederīgo ‘’izmestu’’. Daļa pētnieku uzskata, ka sapņiem ir nozīme atmiņas nostiprināšanā. Psihologi un psihoterapeiti vairāk uzmanības pievērš sapņu saturam. Katrs sapnis ir stāsts. Ko tas stāsta? Psihoanalīzes tēvs Freids teica, ka sapnis ir karaliskais ceļš uz cilvēka zemapziņu. Man patīk teiciens, ka sapnis ir mūsu slepeno domu atspulgs. Freids sapņa saturu saistīja ar apspiestām, neapzinātām erotiskām vēlmēm. Savukārt K.G. Jungs mēģināja paplašināt sapņu saturu, saistot sapņu tēlus ar kultūrā nozīmīgiem simboliem un arhetipiem – sapnī cilvēks saskaras ar kolektīvo apziņu un neapzināto. Zinātnieki pētījumos ir pierādījuši, ka sapņiem ir liela nozīme mūsu garīgās veselības uzturēšanā. Pētīja 2 cilvēku grupas. Vienus modināja ik reiz, kad viņi sāka sapņot (sākās miega REM fāze – par to nedaudz vēlāk), otrus modināja ‘’lēnā’’ miega fāzē. Tātad – pirmajai gulētāju grupai neļāva sapņot. Pēc dažām naktīm novēroja, ka šiem cilvēkiem pasliktinās psihiskais stāvoklis – viņiem dienā parādījās neizskaidrojama trauksme, garastāvokļa svārstības, kļuva izklaidīgi, bija apjukuma periodi, pasliktinājās atmiņa. 20. gadsimta 50. gados Čikāgas universitātē neirologs Aserinskis pētīja jaundzimušo miegu un atklāja, ka miegā periodiski notiek acs ābolu kustības zem aizvērtajiem plakstiņiem. Mērot smadzeņu aktivitāti, izrādījās, ka šajos periodos tā ir augstāka – tuva nomoda aktivitātei, kamēr pārējā miega laikā smadzeņu aktivitāte bija zema. Šo periodu viņš nosauca par REM (rapid eye movement – ang. ātrās acu kustības) fāzi. Tas ir periods, kad cilvēks sapņo.

Kā saprast – vai sapnis mūs par kaut ko brīdina, vēlas mums kaut ko pavēstīt, vai arī – tajā vienkārši atspoguļojas mūsu emocijas? (Vai ir kaut kādas pazīmes, pēc kurām to saprast?) Piemēram, internetā var atrast informāciju par to, kādās mēness fāzēs redzētie sapņi piepildās, kādās nē, kā arī par to, kāda veida sapņus iespējams redzēt atkarībā no mēness fāzes. Vai tā tiešām ir? Vai arī – tas tomēr katram ir individuāli? Kā jau teicu, katrs sapnis ir stāsts – tas kaut ko stāsta mums par mums pašiem, tas atspoguļo mūsu vēlmes, jūtas, īpaši neapzinātās, arī attiecības ar cilvēkiem. Sapņi var brīdināt, kas, šķiet, balstās uz intuīciju, vēl neapzinātām priekšnojautām. Piemēram, sapņi var brīdināt par mūsu ķermeņa stāvokli, slimībām, ko vēl neizjūtam. Mūsu smadzenes saņem impulsus no visiem iekšējiem orgāniem. Cilvēks var nosapņot, ka viņam veic ķirurģisku operāciju vai arī redz savu ķermeni, redz kaut kur audzēju vai izmainītu iekšējo orgānu. Tas var brīdināt par iesākušos slimību, kaut cilvēks vēl nejūt ne diskomfortu, ne sāpes. Taču šādu sapni var tulkot arī simboliski – cilvēks ir vesels, sapnī redzētais simbolizē pavisam ko citu. Ne vienmēr, pat biežāk – sapņu saturs jāuztver tieši, nereti sapņu vēstījums ir paradoksāls. Tamdēļ arī ir tik daudzveidīgi un pretrunīgi sapņu tulkošanas un izskaidrošanas mēģinājumi. Lai izprastu sapni, svarīgi uzzināt, ar kādām jūtām un domām cilvēks pamodies pēc sapņa – vai mierīgs, emocionālā līdzsvarā, vai satraukts. Pats sapņotājs ir vislielākais eksperts savos sapņos. Man ģimenē ir stāsts par kādu sapni. Mana vecmāmiņa ar visu savu ģimeni 1949. gadā tika izsūtīta uz Sibīriju. Tikai viņas vecākais dēls, kam tobrīd bija 20, gadu palika Rīgā , tuberkulozes slimnīcā. Kādu rītu tālajā Sibīrijas sādžā vairāku tūkstošu kilometru no Latvijas vecmāmiņa pamodās raudādama – ‘’Mans dēls ir miris’’ – to viņa bija nosapņojusi. Mājinieki viņu mierināja – tas taču tikai sapnis. Pagāja dažas nedēļas un no dzimtenes saņēma vēstuli ar nāves ziņu – dēls tiešām bija miris un tieši tajās dienās, kad māte to uzzināja sapnī. Sievietes mātes intuīcija? Kas zin, kas zin?Es daudz nezinu par Mēness fāžu saistību ar sapņiem. Protams , Mēness fāzes ietekmē smadzeņu darbību, aktivitāti, jo īpaši jūtīgiem cilvēkiem. Bet es daudz neticu, ka Mēness var ietekmēt sapņu saturu un sapņu pravietisko dabu – tas vairāk attiecas uz mistikas sfēru. Sapnis ir paša sapņotāja radīts un diez vai Mēness debesīs ir noraizējies par mums – cilvēkiem uz Zemes, par mūsu sapņiem, cerībām un bažām…

Kāpēc daži cilvēki savus sapņus neatceras? Vai tas vispār ir svarīgi – atcerēties sapni? Kā šo spēju izkopt? Ir cilvēki, kas saka, ka viņi nesapņo. Atgriežoties pie Aserinska pētījumiem, viņš atklāja, ka miegs ir ciklisks, cikls ilgst apmēram 90 minūtes, kurā ir lēnā miega fāze un tai seko REM fāze. Tātad, guļot 6 stundas – cilvēks piedzīvo 4 šādus ciklus , tas nozīmē – 4 sapņus. Jādomā, ka visi sapņo, izņemot, ja cilvēkam ir smadzeņu bojājums vai intoksikācija – pirms miega daudz iedzēris vai lietojis psihotropus medikamentus vai citas vielas, kas nomāc smadzeņu aktivitāti. Sapņos ir ietverta nozīmīga informācija cilvēkam pašam par sevi – jo vairāk pievērš uzmanību saviem sapņiem, jo labāk izprot sevi. Daudzi raksta dienasgrāmatas, bet ir cilvēki, kas raksta nakts grāmatas – viņiem pie gultas ir blociņš un pildspalva un ikreiz pamostoties pēc sapņa, tas tiek pierakstīts. Sapņi ātri izdziest – mēs tos aizmirstam tikko pamodušies vai dažas minūtes pēc pamošanās, izņēmums – ja sapnis ir bijis ļoti spilgts – tad to mēs atceramies visu dienu, pat vairākas. Sapņos ir izdarīti nozīmīgi zinātniski atklājumi. Piemēram, franču ķīmiķis Kekulē ilgi bija nodarbināts ar to, kā ir veidota benzola molekula. Kādu nakti viņam sapnī parādījās gredzenā saritinājusies čūska, atmodies zinātnieks atskārta – benzola molekulai ir gredzenveida forma. Mums sapnim jāpateicas arī par šujmašīnu. Tas bija, šķiet, Zingers, kurš nomocījās ar domu, kā ievērt adatu diegā, ja tās resnais gals ir iestiprināts mašīnas mehānismā. Un tad kādu nakti sapnī viņš džungļos bēg no iezemiešiem, kas viņam dzenas pakaļ ar šķēpiem. Sapņotājs ievēro, ka visu šķēpu uzgaļos ir caurums. Šujmašīnu adatas acs ir tuvu asajam galam. Ja sapņiem pievērš uzmanību, tos pieraksta vai izstāsta, tad tie ‘’nāk’’. Sapņus var apstrādāt arī izmantojot dažādus mākslas žanrus uzzīmēt, veidot sapņu tēlus, izspēlēt dramatiskā veidā. Es pats esmu piedzīvojis, ka no rīta atceros veselus trīs nakts sapņus, un , kad strādāju ar sapņu grupām, tad katru rītu man atmiņā ir viens vai divi sapņi. Sapņi darbojas dziedinoši, es pat teiktu terapeitiski. Piemērs no kādas grupas. Dalībnieki satikās vairākas dienas pēc kārtas. Pirmajā dienā grupa tika skartas emocionāli samērā smagas tēmas – par šķiršanos, atvadām. Otrā rītā grupas dalībnieki stāstīja savus sapņus. Kādas jaunas sievietes sapnis – viņa redz debesis, draudīgas, sarkanā un melnā krāsā, kas kā vāks gulstas pāri, sajūta ir nomācoša. Taču lēnām debesis mainās, kļūst gaišākas, līdz atspīd saule un debess iegūst gaiši zilu nokrāsu. Iestājas miers. Pamostas mierīga, emocionālā līdzsvarā. Sapnis netika analizēts un tas arī nebija vajadzīgs – jādomā sapnis veica svarīgu darbu, sakārtoja sapņotāja jūtas – lai arī neapzinātā līmenī. 20 gs. 30.os gados kāds vācu antropologs dzīvoja pie sinojiem – tautas, kas mitinājās Malaizijas džungļos. Viņiem bija īpatnēja kultūra. Kaimiņu tautas baidījās no sinojiem, uzskatīdami viņus par maģiskām spējām apveltītiem, turklāt, šai tautai bija laba sociālā organizācija, viņi dzīvoja harmonijā ar sevi un apkārtni, mierā viens ar otru. Tur nebija novērojamas nedz nesaskaņas, nedz strīdi. Svarīga sinoju kultūras daļa bija sapņi. Pamostoties no rīta, sinoju ģimene sanāca kopā un katrs – gan vecāki, gan bērni stāstīja savu sapni. Vēl vairāk – ja kāds sapnī bija sastrīdējies vai nodarījis pāri citam, sapņotājs no rīta devās pie šī cilvēka un atvainojās tam. Lai nu kā, taču svarīgs šķiet cits fenomens – sapnis ir intīms, tas atspoguļo cilvēka apslēptās vēlmes, dziņas, neapzinātās jūtas, cerības un stāstīt savu sapni – tā ir uzticēšanās klausītājam. Sinoji ļoti uzmanīgi uzklausīja sapņotāja stāstu, tur attieksme – ‘’ak, tas taču tikai sapnis’’. Šādai ziņai iet līdzi vēstījums – ‘’tavs sapnis ir nieki’’, ‘’tavas jūtas, cerības un bažas ir nieki’’. Uzmanīgi uzklausot sapņotāja stāstu, liekam tam saprast, cik nozīmīgs viņš ir. Sieva no rīta stāsta vīram savu sapni – varbūt satraukta, varbūt noraizējusies, varbūt tieši otrādi – pacilāta – stāstot sapni mēs tajā ‘’atgriežamies’’, piedzīvojam tās pašas jūtas. Un vīrs? – šķiet garlaikots, nevaļīgs… Sieva to jūt un pārstāj stāstu, izjūtot vilšanos, nesaprasta. Tas, protams, neveicina saskaņu. ● Reizēm ir pretēji – cilvēks vēlas aizmirst sapni, kas viņam sagādājis nepatīkamas emocijas, bet tas viņu vajā visu dienu. Par ko tas liecina? Kā šādos gadījumos vajadzētu rīkoties? Šādos gadījumos, visdrīzāk, sapnis atspoguļojis kaut ko ļoti nozīmīgu, aktuālu. Nereti tie ir sapņi, kas laiku pa laikam atkārtojas – tie ziņo par kaut ko nepārvaramu, ar ko cilvēks netiek un netiek galā, turklāt, tie ir pilnīgi nesaprotami un neizskaidrojami. Mūs biedē viss neizskaidrojamais. Jāmēģina šo sapni ‘’dabūt ārā’’ no sevis – izstāstīt kādam uzticamam cilvēkam, uzzīmēt, pierakstīt. Man ir bijuši klienti, kur šādas metodes labi palīdz, īpaši bērni. Atceros kādu 6 – gadīgu meitenīti, kuru bieži naktīs vajāja briesmonis. Sesijās viņa zīmēja savu sapni, tad mēs runājām par šo tēlu, mēģinājām to labāk iepazīt, meklēt veidus, kā ar briesmoni var tikt galā, izspēlējām to. Pēc kāda laika šie draudīgie sapņi izzuda. Ja mēs kaut ko labāk iepazīstam, mēs varam to saprast un pat sākt kontrolēt. Savas bailes vajag iepazīt – tad var kontrolēt. ● Par ko liecina mūsu izjūtas pēc pamošanās (ja ir slikts garastāvoklis, vai arī – tieši pretēji – jūtamies pacilāti un laimīgi)? Kādos gadījumos vajadzētu mēģināt atcerēties sapni? Pievērst uzmanību izjūtām tūlīt pēc pamošanās no sapņa – tas ir nozīmīgi, lai saprastu sapņa vēstījumu. Sapņa vēstījums ir ietērpts alegoriskā formā, to drīzāk var izprast ar smadzeņu labo puslodi ( intuitīvo), nedz kreiso ( racionālo). Daudzi uzskata, ka sapņos cilvēki biežāk piedzīvo negatīvās emocijas ( trauksmi, bailes, izmisumu, skumjas). Es tā neteiktu, drīzāk – mēs atceramies šos sapņus. Cilvēki mēdz atmosties no šāda veida sapņiem un tos arī vislabāk atceramies. Taču ir daudz sapņu ar samērā neitrālu nokrāsu, vai sapņi, kuros piedzīvojam labsajūtu – atceramies , ka sapnis ir slepeno vēlmju atspulgs . Ko diemžēl nespējam piepildīt dzīvē, to reizēm mums izdodas piepildīt sapnī. ● Vai sapņus ir iespējams kontrolēt? Piemēram, nosapņot „pēc pasūtījuma” atbildi uz jautājumu, kā rīkoties kaut kādā konkrētā dzīves situācijā; skatīt vienu un to pašu sapni turpinājumos (kā seriālu) u.c. Kā to darīt? Vispirms jāpievērš lielāka uzmanība savai sapņu pasaulei, jāsāk tos atcerēties, pierakstīt, pārdomāt. Tad var sākt ietekmēt savus sapņus – izmantojot pašsuģjestijas tehnikas – dodoties pie miera, pie sevis atkārtot kādas sentences. Piemēram :’’Šonakt es nosapņošu .. to un to…’’, vai ‘’Ja pie manis sapnī atnāks ‘’tas ‘’ tēls, rīkošos ‘’tā ‘’. Un tam līdzīgi. Ar laiku vari kļūt par savu sapņu režisoru. Protams, tas neiet tik ātri – darbs ar sevi prasa zināmu piepūli un pacietību. Radošais sapņotājs spēj izmantot sapņus radošiem mērķiem. Biežāk tie ir cilvēki no mākslas pasaules ar dzīvu iztēli ● Vai ir iespējams izvairīties no sliktiem sapņiem, murgiem? Ja tas ir iespējams, tad – ko Jūs ieteiktu darīt? Es nezinu, vai var izvairīties – vai mēs varam izvairīties paši no sevis? Bet ja ir murgi, kas laiku pa laikam atkārtojas, tad jau iepriekš minēju dažas metodes, kā ar murgainajiem tēliem var tikt galā. Ja cilvēks pats nespēj, var meklēt psihologu vai psihoterapeitu. ● Kā pareizi tulkot sapņus? Vai ir kaut kādi universāli ieteikumi šajā ziņā? (Vai dažādas sapņu tulkošanas grāmatas vajadzētu uztvert tikai kā izklaidi, vai arī – zināma patiesība tur ir?) Kā teicu – vislielākais eksperts savos sapņos ir pats sapņotājs. Taču sapņi ir tik fascinējoši, neizskaidrojami, līdz ar to – mistikas apdvesti. Jau tūkstošiem gadu cilvēki mēģina rast skaidrojumu sapņa vēstījumam. Viens no pirmajiem nozīmīgākajiem mēģinājumiem iztulkot sapņus bija mūsu ēras 2. gs. , kad grieķu filozofs Artemidors uzrakstīja ‘’Oneirokritiku’’ – grāmatu vairākos sējumos. Viņš bija apkopojis vairāk kā 3000 sapņus, turklāt, ievācis informāciju arī par pašiem sapņotājiem – kāda ir viņu nodarbošanās, dzīves veids, pat – ko viņi lieto uzturā utt. Artemidors sapņus mēģināja sagrupēt un dot skaidrojumus. Šķiet vēl mūsu dienās cirkulējošie sapņu tulkojumi un tēlu skaidrojumi nāk no Artemidora. Iespējams , sava daļa taisnības tur ir. Artemidors balstījās uz kultūrā nozīmīgiem simboliem un modernajā laikmetā Freids un Jungs sapņu interpretācijā balstījās uz līdzīgiem principiem. Es gan neticu tik vienkāršotiem skaidrojumiem , kā redzēt sapnī čūsku – būs nepatikšanas, mēslus – būs nauda utt. Svarīgi – kādas asociācijas ir pašam sapņotājam ar dažādiem tēliem un simboliem. Ir cilvēki, kas ļoti konkrēti zina – ja viņi sapnī redz noteiktus tēlus , tas atbilst noteiktam paredzējumam. Un tas vienmēr piepildās – kam tic, tas notiek. Teikšu atklāti – man pašam ir neliela sapņu grāmatiņa un pēc ļoti spilgtiem sapņiem es to atveru – ko gan tas varētu nozīmēt? – es gan vienmēr ceru, ka tas nozīmēs kaut ko jauku. Ja tulkojums mani neiepriecina, tad atmetu to kā nederīgu – blēņas! Mēs jau visi esam tikai cilvēki… ● Vai ir kaut kādi universāli sapņu tulkojumi? Piemēram, par ko liecina dažādas situācijas, kuras sapņos piedzīvo daudzi cilvēki (lidošana sapnī, krišana no liela augstuma, nespēja paskriet u.c.)? Vai varat minēt vēl kādus piemērus un to izskaidrojumu? Es domāju, ka dažas sapņu nozīmes ir universālas. Piemēram, sapņi, kuros krītam, var liecināt, ka sapņotājs savā ikdienas dzīvē jūtas bezspēcīgs, vai arī jūt, ka zaudē kontroli pār noteiktām lietām. Nomodā šīs jūtas var būt neapzinātas, bet sapnis jau brīdina. Mēdz būt sapņi, kuros esam kaili publiskā vietā. Biežāk citi mūsu kailumu nepamana, nepievērš uzmanību. Tas var liecināt par , ka cilvēks bažījas tikt atmaskots, apkaunots, varbūt ir šaubas – vai tieku pieņemts, akceptēts. Zaudēt zobus sapnī – zaudēt spēju, zaudēt varu; bailes no bezspēcības, bailes novecot. Sapnis, kur redzam sevi mirušu – liecina, ka kāds dzīves periods beidzas, vai arī nojausma par priekšā stāvošiem zaudējumiem. Ļoti skaisti, efektīgu , pozitīvām emocijām pildīti mēdz būt sapņi, kuros lidojam. Nereti tie ir krāsaini, kas liecina par emocionālu pacēlumu, savu spēju un vērtības apzināšanos. Tie apstiprina seksuālo spēju, bieži šādi sapņi ir cilvēkiem, kas ir iemīlējušies. Par skriešanu sapnī. Parasti sapņotājs tiek vajāts un viņš izmisīgi mēģina aizbēgt, pieliekot daudz spēka, taču kājas kā sapītas un uz priekšu tiek ļoti lēni. Tas var liecināt par apdraudētības sajūtu dzīvē. Taču kamdēļ sapnī nevaram paskriet – tas, šķiet, saistīts ar fizioloģiskiem fenomeniem. Miegā ķermenis ir atslābis, nekustīgs, arī locekļi nekustas. Smadzenes saņem impulsus no muskuļiem, locītavām, par to stāvokli – rokas un kājas nekustās, ķermenis nepārvietojas. Paradokss. Smadzenes ‘’skrien’’, cilvēks guļ – līdz ar to jūtamies kā sapīti. Sapnis nes informāciju – jo vairāk zinām un saprotam , jo esam viedāki. Saldus sapņus!